No Zviedrijas laukiem uz Latvijas mājokļiem

Skandināvu dizaina mājlietu un mēbeļu veikalā Mēbeļu bode steidzīgie kļūst lēnāki, bet nevērīgie – vērīgāki, lūkojot pēc kādas pērles

Dienas bizness
Otrdiena, 2018. gada 20. marts
Autors: Linda Zālīte

            Uzņēmums lauž stereotipu, ka lietoto preču veikalos nepatīkama smaka ir neizbēgams faktors. Tajā smaržo pēc kafijas, skan mierīga mūzika un apkārt valda patīkama atmāosfēra. Par spīti tam, ka preču ziņā te valda pārbagātība, ts ir sakārtotas tā, it kā katrs veikala stūrītis būtu kā neliela istaba. “Preču mums ir daudz, līdz ar to cenšamies sakārtot visu tā, lai pietiktu vietas. Plānā ir veidot šim veikalam otro stāvu, bet projekts pagaidām vēl tiek saskaņots,” stāsta SIA Mēbeļu bode vadītājs Dāvids Sīlis, kurš uzņēmumā pārstāv vienu no lielākajiem īpašniekiem – resocializācijas centru Lediņi, kurā uzturas cilvēki pēc ieslodzījuma. Centra mērķis ir arī atrast šiem cilvēkiem nodarbošanos.

Dāvids atklāj, ka biznesa idejas aizmetņi viņam radās, ilgāku laiku dzīvojot Zviedrijā līdzīgā iestādē kā Lediņi. Viņš novēroja, ka šajā zemē ir daudz veikalu, kuros nonāk lietotas un mazlietotas lietas no zviedru mājokļiem. Nereti tās ir labdarības iestādes vai baznīcas paspārnē esošas bodītes. “Tā kā biju jau guvis iemaņas galdniecībā, varēju novērtēt, ka daudzām no šajos veikalos esošajām lietām vajag tikai nedaudz pielikt darbu un tās iegūs jaunu dzīvi. Pirmo šāda tipa veikalu pirms vairākiem gadiem atvēru Brankās. Tas bija pavisam neliels, atradās meža vidū, bet tik un tā pie mums brauca pircēji pat no Rīgas. Nākamais projekts jau ir vērienīgāks, jo veikalu esam iekārtojuši 420 kvadrātmetru lielā angārā Rīgā un pavisam nesen atvērām arī mazāku bodīti Jelgavā, kur vairāk akcents ir nevis uz mēbelēm, bet mājlietām.

Redzēsim, kā šim veikalam veiksies, un, kas zina, varbūt nākotnē tādus atvērsim arī citās Latvijas pilsētās,» atklāj Dāvids. Taujāts par resocializācijas centra Lediņi iemītnieku pienesumu biznesam, Dāvids teic, ka viņi nav nekādi raķešu zinātnieki, tāpēc apgūst praktiskus, reāli paveicamus darbus, piemēram, iemaņas galdniecībā, kas lieti noder Mēbeļu bodē, jo no Zviedrijas atvestajiem krēsliem un dīvāniem nereti nepieciešams kaut ko salabot. Tāpat puiši palīdz izkrāmēt atvestās lietas no auto kravas, kā arī apstrādā mēbeles ar tvaiku, kas ir noslēpuma atslēga tam, kādēļ Mēbeļu bodē nav ne miņas no lietoto preču veikalos ierastās smakas. “Viņiem nav daudz variantu, kur strādāt. Tā ir papildu motivācija – nodrošināt viņiem darbu, lai nebūtu ceļš atpakaļ uz ieslodzījumu” teic Dāvids.

Rīgā esošā veikala investīcijas bija apmēram 20 tūkst. Eiro apmērā. Jelgavā atvertajā veikalā ieguldījumi ir krietni mazāki, jo telpu platība ir vien 80m2. “Arī Rīgas veikala atvēršana nedauzdz ietaupijām, jo man jau bija izstrādes zviedrijā, kad tur pirku preces Brankas veikalam. Daudzi tirgotāji man jau bija zināmi, viņi atļāva preces ņemt uz pēcapmaksu. Interesanti, ka savulaik, dzīvojot Zviedrijā, mani kaitināja viņu mentalitāte, domāšanas veids un darbības stils, bet tagad, veidojot biznesa attiecības, es saprotu, kādēļ viņi uzvedas tieši tā un ne savādāk. Tagad jau taciņa ir iestaigāta, bet sākumā bija ekstrēmi. Zviedrijā biznesa veidošanas pamatā ir attiecības, kas tiek koptas vairāku gadu garumā. Sākumā viņi man neuzticējās, reizēm pat nācās Zviedrijas laukos nakšņot mašīnā, bet tagad situācija ir pavisam cita,” stāsta Dāvids.

Gadās arī pērles

Kopš Mēbeļu bodes atvēršanas komandā ir arī veikala vadītājs Andis Vilnītis, kura iepriekšējā darba pieredze bija saistīta ar auto tirzniecību un nomu. “Viens no uzņēmuma īpašniekiem – Andris Sīlis – mani aicināja komandā, ar prieku piedāvājumumam piekritu. Mēbeļu bode darbs ir dinamisksm jo pieprasījums pēc precēm ir liels, Katru dienu nākas veikalu pārkārtot , jo kāda no tajā esošajām precēm jau atradusi savu saimnieku. Aptuveni 90% pircēju par mums uzzina Facebook, kur regulāri izvietojam preču fotogrāfijas,” stāsta Andis. Uzņēmumā kā līguma darbiniece strādā gan mārketinga speciāliste, gan fotogrāfe.
Taujāti, vai nākotnē ir plāns izveidot arī interneta veikalu, Dāvids atbild noliedzoši, jo mērķis ir dabūt pircēju līdz veikalam. Mēbeļu bodes politika ir piedāvāt preci par “demokrātosku” cenu, veicinā straujāku mēbeļu apriti. Pēc jaunumiem uz Zviedriju Dāvids dodas aptuveni reizi divos mēnešos, un tad tur pavada vidēji divas nedēļas. Labākā zelta ādere lietotām mēbelēm un dizaina lietām ir zviedrijas laukos, nevis lielākajās pilsētās. “Pilsētās ir citas cenas. Ja tur ir kautkas labs, mēs tiekam tikai desmitie rindā. Iepircēju ir daudz. Izvēlos mēbeles pēc dažādiem kritērijiem. Ir tādas, kuras man ir sirdij tuvas, bet ar tām mazāk var nopelnīt. Ir vienkāršas un praktiskas lietas, kā arī retro un vintage mēbeles.

Tāpat izvēlos mūsdienīgās IKEA mēbeles, kurām cenu lieku uz pusi zemāku, nekā tās maksājušas sākotnēji veikalā. Mēbeļu izvēle ir kā sava veida hobijs. Ir interesanti, jo nereti gadās atrast arī kādu pērli,” atklāj Dāvids. Veikala vadītājs Andis stāsta, ka Mēbeļu bode ir kautkas pa vidu antikvariātam, kas parasti asociējas ar dārgām lietām, un lietoto preču veikalam. Paredzēt to, kuros mēnešos tirzniecība veiksies labāk un kuros – sliktāk, ir gandrīz neiespējami. “Domājām, ka janvārī būs klusāks mēnesis, bet bija tieši pretēji – tirgošanās veicās ļoti labi. Tāpat nevar paredzēt, kura no preču kategorijām būs vairāk pieprasīta – vienu nedēļu tiek pirkti ādas dīvāni, kuri, starp citu, Zviedrijā jau izgājuši no modes, bet Latvijā sava praktiskuma dēļ ir patiešām pieprasīti, bet citā nedēļā pērk tikai krēslus. Paldies Dāvidam, kuram ir laba gaume un kurš zina, kas pircējiem patīk,” teic Andis. Latvijā priekšrocība ir tāda, ka pircēji ir gan latvieši, gan krievi, un abu tautību gaume cilvēku atšķiras. Tas, ko nenopirks latvietis, nopirks krievs un otrādi. Mēbeļu bodē ir iepirkušies arī Vēstniecību pārstāvji. Te iegādātās lietas nonāk ne tikai privātos mājokļos, bet arī viesu namos, birojos un īres dzīvokļos. Uzņēmums ir piesaistijis mākslinieku, kurš gan palīdz radīt veikalā atmosfēru, gan sniedz padomu par gleznām un nosaka tā vērtību. “Reiz bija viens pircējs, kurš uzreiz nopirka trīs gleznas. Katra maksāja 20 eiro. Prasīju, kādēļ viņu tās ienteresējušas, un pircējs atklāja, ka to aizmugurē bija redzama sākotnējā cena – 300 eiro. Mēs to nebijām ievērojuši. Man prieks, ka pircējam tika labs pirkums, bet nolūkā turpmāk pareizi novērtēt lietas esam piesaistījuši lietpratēju,” atklāj Andis.

Seko Mums

Mēbeļu Bode © 2018 All Rights Reserved