Mazlietotas un antīkas mēbeles, kā arī interjera priekšmeti

Pirms pāris gadiem mēs iegādājāmies “Lediņu” māju, lai izveidotu tajā rehabilitācijas centru. Mūsu nolūks bija nodrošināt vīriešiem vietu, kur viņi pēc ieslodzījuma varētu īslaicīgi uzturēties, apgūt darba prasmes un pēc tam iekļauties darba tirgū.

Mēs saskārāmies ar valstī izplatītu problēmu: daudzi cilvēki nevēlas dot darbu bijušajiem ieslodzītajiem. Mēģinot rast risinājumu, es sapratu, ka man pašam ir jākļūst par uzņēmēju un jānodrošina viņiem darbs.

“Mēbeļu Bode” atvēršana bija turpinājums mūsu centieniem nodrošināt vīriešiem pastāvīgu darbu. Pirms tam mēs bijām nodarbojušies ar dažādiem nepilna laika darbiem, piemēram, malkas zāģēšanu, zāles pļaušanu, tīrīšanu, būvniecību. Bet tas neatrisināja problēmu.

Es meklēju dažādas iespējas. Pirms dažiem gadiem mani draugi no Zviedrijas vēlējās praktiski atbalstīt “Lediņi” centru. Radās ideja atbalstīt centru, sūtot mēbeles, kuras nepieciešamības gadījumā tiktu salabotas un pēc tam pārdotas. Šis projekts neizdevās, taču tas man deva iespēju izpētīt šo jomu, apskatīt pārdošanas pusi.

Pētot Latvijas un Zviedrijas tirgu, es atklāju, ka Zviedrijā ir pieejamas ļoti daudz lietotu mēbeļu. Jāatzīmē, ka Latvijā ir maz antīko mēbeļu, jo tās tika iznīcinātas kara laikā, bet Zviedrijā jau 200 gadus nav bijis kara, turklāt iedzīvotāju skaits ir daudz lielāks nekā Latvijā, tāpēc ir plašs antīko mēbeļu klāsts. Ir vēl viena svarīga nianse - antīko mēbeļu restaurācija Zviedrijā prasa daudz darba.

Pirms 15 gadiem man personīgi nācās iziet rehabilitācijas programmu Zviedrijā, un tādējādi man izveidojās labi kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem. Zviedrijā mums ir sadarbības partneru tīkls, tāpēc mēbeļu mums netrūkst.

Šobrīd veikals ir kā ģimenes uzņēmums, kur strādāju pats, man palīdz sieva un meitas.

Cieši sadarbojamies ar rehabilitācijas centru PENKAIŅI, vīri centrā veic kādus ar mēbelēm saistītus palīgdarbus.

Galvenais mērķis, ko mēs vēlamies sasniegt puišu dzīvē, ir, lai katrs no viņiem atrastu savu vietu šajā pasaulē. Daudzi no vīriem nevēlas atgriezties vecajā vidē. Piemēram, viņi nevēlas atgriezties lauku ciematā, kur visi viņus pazīst. Vai atgriezties pie vecajiem draugiem, kuru dēļ viņi nonākuši ieslodzījumā.

Tāpēc puiši radikāli maina savu dzīvesvietu, vidi un draugus. Mēs palīdzam viņiem izvēlēties jaunu ceļu, piemēram, mainīt profesiju vai apgūt jaunu. Viņiem ir dažādi mērķi: viens vēlas kļūt par galdnieku, cits vēlas iegūt traktorista apliecību. Taču vissvarīgākais ir iemācīties integrēties sabiedrībā, atrodot piemērotu darbu, dzīvesvietu utt.

Jau vairākus gadus, kopš resocializācijas centrs Lediņi ir aizvērts, mēs sadarbojamies ar Rehabilitācijas centru “Penkaiņi”, kurš atrodas tepat netālu no Jelgavas.

Ne visi šie vīri būtu jāuzskata par lieliem noziedzniekiem, daudziem no viņiem ir vienkārši gadījies paklupt. Piemēram, alkoholisma dēl. Ja vēl kādam ar to ir problēmas, mēs palīdzēsim rast risinājumu, jo pats esmu ar to saskāries un zinu, kādu kaitējumu tas nodara. Tāpēc mēs darām visu iespējamo, lai palīdzētu puišiem ar cerību raudzīties nākotnē. Lielākā daļa šo vīru kļūst par maniem draugiem.